Pasaulē populārākās interneta vietnes

Mūsdienās, dators un internets ir kļuvuši par neatņemamām, ikdienas dzīves sastāvdaļām, dators sen jau vairs nav nekāds greznuma priekšmets. Vispasaules tīmeklis mums sniedz bezgalīgi daudz iespēju – strādāt no mājām, risināt darba jautājumus, iegūt vajadzīgo informāciju, sazināties, klausīties mūziku, skatīties filmas, lasīt ziņas…šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl.

Visu, mums vajadzīgo informāciju mēs iegūstam mājas lapās jeb tīmekļa vietnēs, kuru ir bezgalīgi daudz. Bet, neskatoties uz milzīgo daudzumu šo vietņu, ir tādas, kuras, salīdzinājumā ar citām, apmeklē milzīgs skaits cilvēku. Kuras tad ir šīs, vispopulārākās tīmekļa vietnes, kuras apmeklē, pasaulē vislielākais cilvēku skaits.

Šos pētījumus veica uzņēmums Alexa Internet, kurš jau vairāk nekā divdesmit gadus nodarbojas ar starptautisko, interneta datu plūsmas pētīšanu. Šī informācija, tad arī palīdzēja noskaidrot, kuras tad tīmekļa vietnes ir vispopulārākās visā pasaulē.

Tātad, jums tagad ir iespēja iepazīties ar vispopulārākajām interneta vietnēm.

“ВКонтакте”

Apmeklētāju skaits – 45 000 000 cilvēku mēnesī.

Vispopulārāko vietņu sarakstu atklāj jaunā, ambiciozā programmētāja Pāvela Durova projekts, kurš tika realizēts 2006. gadā un kurš jau pēc diviem gadiem bija kļuvis par vispopulārāko vietni Krievijā. 100 – miljonu lietotājs, šajā vietnē, tika piereģistrēts 2010. gada novembrī.

2015. gadā vietne “pārbrauca” uz īso internacionālo domēnu vk.com un tika atzīta par Eiropas populārāko tīmekļa vietni, kura pasaules mērogā atpalika tikai no “Facebook”. 2016. gada sākumā, šīs vietnes lietotāju skaits pārsniedza 360 miljonus. Katru dienu, lietotāji, lejupielādē vairāk nekā 09 miljonus fotogrāfiju (salīdzinājumam, speciāli izstrādātajā vietnē, kura paredzēta fotogrāfiju izvietošanai Instagram, katru dienu, tiek lejupielādēti aptuveni 70 miljoni video un attēlu).

Pēc Alexa datiem, šī vietne ieņem tikai 20 vietu, bet galvenais Alexa konkurents Similar Web, ņemot vērā vietnes lappušu kopējos skatījumus, ierindoja to pasaules reitinga 4. vietā.

“Linkedin”

Apmeklētāju skaits – 260 000 000 cilvēku mēnesī.

Vispopulārākajā, darbinieku meklēšanas un darba meklēšanas vietnē, ir piereģistrējušies aptuveni 435 miljoni lietotāju. Katru sekundi Lindekin reģistrējas divi jauni speciālisti. Katram, kurš pievienojas šai vietnei, ir jāaizpilda CV, kurā ir jānorāda arī savas īpašās prasmes. Visā projekta pastāvēšanas laikā, datu bāzē ir nokļuvuši vairāk par 380 miljoniem visdažādāko prasmju, tajā skaitā arī “māka kāpt kokos”, “pieņemties svarā”, “dzert ūdeni” un “vienkārši būt lieliskam”.

“eBay”

Apmeklētāju skaits – 285 000 000 cilvēku mēnesī.

Interneta veikals, kurā preces tiek tirgotas C2C formātā – lietotājs – lietotājam. Jebkurš, kurš vēlas, var piereģistrēties šajā sistēmā un izlikt pārdošanā mantas, rīkot izsoli vai noteikt precei konkrētu cenu. Tikai viena,2015. gada laikā, ar eBay palīdzību, tika pārdotas preces, kuru kopējā summa ir aptuveni 82 miljardi dolāru. 2016. gadā, šajā vietnē bija reģistrēti vairāk nekā 160 miljoni lietotāju, no kuriem 25 miljoni lietotāju ir tirgotāji. Katru stundu, šajā vietnē atrodas aptuveni 11 miljonu potenciālo pircēju, bet pastam, katru dienu vajag apstrādāt, aptuveni 20 000 paciņu ar precēm, kuras ir pasūtītas eBay.

“Twitter”

Apmeklētāju skaits – 290 000 000 cilvēku mēnesī.

Vietne, kura 2006. gadā tika atklāta kā mikroemuāru serviss, ātri vien kļuva par interneta fenomenu. Tas notika tāpēc, ka šīs vietnes pamatā bija ielikta iespēja sūtīt tekstu īsā veidā, līdzīgi kā tas ir ar īsziņu sūtīšanu.
Izrādījās, ka 140 simbolu ir pilnīgi pietiekami, lai lietotāju skaits sāktu augt neiedomājami ātri, neskatoties uz to ka Twitter nevar dalīties ar attēliem un citiem kontentiem. Pēc 4 gadiem, sociālajos tīklos, katru sekundi tika publicēti, aptuveni 750 “tvīti”.

2016. gada Twitter nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Neilgi pirms tam, servisa lietotāji uzstādīja jaunu rekordu: vienu minūti pēc “Oskara” balvas piešķiršanas Leonardo Di Kaprio, tika nopublicēti aptuveni 440 000 tematisko “tvītu”.

“Amazon”

Apmeklētāju skaits – 450 000 000 cilvēku mēnesī.

Amazon ir pionieris starp internetveikaliem, visvairāk atpazītais un visdārgākais. Savā darbības sākumā tirgoja preses izdevumus, bet ātri vien “apauga” ar jaunām preču grupām. Tieši Amazon, sāka paši pirmie izmantot lidojošos dronus, preču piegādei.

“Wikipedia”

Apmekletāju skaits – 500 000 000 cilvēku mēnesī.

2016. gadā Wikipedia vietnes lapaspušu skaits tuvojās 5 miljoniem. Vietnē ir reģistrējušies, aptuveni, 2 miljoni lietotāju, aktualitātēm un precizitātei, seko aptuveni 11 – 12 tūkstoši brīvprātīgo cilvēku.

Yahoo!

Apmeklētāju skaits – 750 000 000 cilvēku mēnesī.

Ne visai populāra, bet neskatoties uz to, pasaulē otrā, populārākā pārlūkprogramma, kura ir ļoti līdzīga Google.

“Facebook”

Apmeklētāju skaits – 900 000 000 cilvēku mēnesī.

2016. gadā, Facebook lietotāju skaits, pārsniedza 1,65 miljardus un tas joprojām turpina augt ar ātrumu – plus 15% gadā, tātad, katru sekundi tiek piereģistrēti 5 jauni profili.

“Youtube”

Apmeklētāju skaits – 1 100 000 000 cilvēku mēnesī.

Vispopulārākais video hostings tika izveidots 23. aprīlī 2005. gadā.

“Google”

Apmeklētāju skaits – 1 200 000 000 cilvēku mēnesī.

Google ir vispopulārākā vietne visā pasaulē, to ļoti labi apliecina arī šīs vietnes apmeklētāju skaits.

Interneta pārlūkprogrammas

Izmantojot internetu, noteikti būsiet pamanījuši, ka interneta vietnēm iespējams piekļūt izmantojot dažādas programmas, kā, piemēram, Google Chrome, Mozilla Firefox, Inetrnet Explorer u.c. Šīs programmas tiek sauktas par interneta pārlūkprogrammām un pamatā ar tām iespējams veikt vienas un tās pašas darbības, tomēr pastāv nelielas atšķirības starp tām, tāpēc katram pieredzējušam interneta lietotājam parasti ir viena iecienātākā programmatūra, kuru izmantot.

Pēc definīcijas, interneta pārlūkprogramma jeb tīmekļa pārlūkprogramma ir programmatūra, kas dod tās lietotājam iespēju aplūkot dažādus dokumentus, kas atrodas uz tīmekļa serveriem. Vienkāršāk sakot, tās ļauj piekļūt vispasaules tīmeklim – World Wide Web, un apmeklēt jebkuru interneta mājas lapu.

Pasaulē pirmā tīmekļa pārlūkprogramma tika izveidota 1991. gadā un tās nosaukums bija NCSA Mosaic. Tā ievērojami atšķīrās no mūsdienās pieejamajām pārlūkprogrammām. NCSA Mosaic bija daudz primitīvāka, vieglāk apgūstama un kontrolējama tikai ar peles klikšķu palīdzību. Tajā laikā sarežģītākas programmatūras nebija nepieciešamas, jo interneta lapas tika veidotas kā parasti teksta faili. Tajos varēja būt ievietoti arī attēli, bet video vai skaņas failu atskaņošanai bija nepieciešama papildus programmatūra. Mūsdienās NCSA Mosaic programmatūra vairs praktiski netiek izmantota, tomēr arī daudzas mūsdienās izmatojamās interneta pārlūkprogrammas ir veidotas, par pamatu izmantojot NCSA Mosaic. Tās gan ir daudz sarežģītākas daudzos aspektos.

Mūsdienās interneta pārlūkprogrammas ir ļoti daudz. Populārākās no tām ir Google Chrome, Mozilla Firefox, Internet Explorer, Opera un Safari, taču tās nebūt nav vienīgās. Interneta pārlūkprogrammu popularitāti nosaka vairāki faktori, taču lielā mērā to ietekmē kompānija, kura šo programmatūru ir radījusi. Piemēram, Internet Explorer ir kompānijas Microsoft radīta interneta pārlūkprogramma, tāpēc tā tiek izmantota kā noklusējuma programmatūra visiem datoriem, kuriem ir Windows operētājsistēma. Safari pārlūkprogramma, savukārt tiek lietota Apple datoriem, tāpēc abas šīs interneta pārlūkprogrammas ir populāras un visiem zināmas. Mūsdienās gan popularitāti strauji gūst Google Chrome pārlūkprogramma, kuru ir radījusi kompānija Google.

Izvērtējot precīzāk, vispopulārākā pārlūkprogramma vēl joprojām ir Internet Explorer. 2015. gadā to izmatoja aptuveni 55.83% no visiem interneta lietotājiem. Tas ir ievērojams īpatsvars, ņemot vērā, kā šīs interneta pārlūkprogrammas popularitāte pēdējos gados sarūk. Otrajā vietā ir Google Chrome ar aptuveni 26.68%. Trešajā vietā ierindojas Mozilla Firefox ar 11.7%, ceturtajā vietā Safari ar 5.12% un piektajā vietā Opera ar 1.19%. Pārējās pārlūkprogrammas izmanto ļoti neliela interneta lietotāju daļa. Dati var būt mazliet neprecīzi, jo ir gadījumi, kad nav iespējams precīzi izsekot, kuras interneta pārlūkprogrammas tiek izmantotas.

Daudzi interneta lietotāji izmanto tikai noklusējuma programmas un nemaz neizmēģina citus interneta pārlūkus. Tas nav labākais variants, jo iespējams, ka citas programmatūras konkrētajam lietotājam būs daudz vairāk piemērotas. Noklusējuma programmatūru ir iespējams mainīt, tāpēc katrs pats var brīvi izvēlēties kuru interneta pārlūku izmantot. Visi interneta pārlūki ir brīvprogrammatūras. Tas nozīmē, ka par tām nav jāmaksā. Uz viena datora var būt uzinstalētas vairākas interneta pārlūkprogrammas, tāpēc ir iespējams ļoti ērti salīdzināt to iespējas un piemērotību dažādiem interneta lietotājiem. Kā jau tika minēta, pamatā visu pārlūku funkcijas ir vienādas, tomēr būtiski var atšķirties to ātrums, izmantošanas ērtums un drošība.